Latvijas demokrātija

Zem tekstiem par vēlēšanām bieži lasu komentārus ar sūdzībām, ka šajās vēlēšanās neesot par ko balsot. Mums stāsta, ka Latvijas politiķi esot Latvijas iedzīvotāju atspulgs. Tad kāpēc tik daudz cilvēku nevar ieraudzīt sevi Latvijas politiķos? Tāpēc, ka politiķu atlase notiek nevis vēlēšanās, bet vēl pirms tām.

Es iestājos Latvijas politikā vēl 2007. gadā. Tolaik notika Lietussargu revolūcija un Saeimas atlaišana. Tādiem kā Šlesers un Lembergs klājās plāni. Bet man arī nebija viegli. 2008. gadā mani sāka nemitīgi vajāt. Es joprojām nevaru visu izstāstīt, jo vajāšana tika organizēta tā, lai upuris nevarētu par to izstāstīt, jo šīs stāsts izklausītos pēc paranoiķa murgiem. Pirms dažiem gadiem Kučinskis nodemonstrēja, ar ko šīs stāsts var beigties. Pat Juta Strīķe ņirgājās par viņa stāstu. Bet tieši tāds bija Kučinska stāsta mērķis - padarīt viņu par izsmiekli, lai īstajiem upuriem nerastos vēlme atklāt patiesību. Tomēr vēl 2009. gadā es mēģināju izstāstīt par vajāšanu Edgaram Jaunupam Jaunā Laika valdes sēdē, bet viņš atteicās ar mani runāt. Latvijas politiķi zin, kas piedalās šajā izrādē un tūros pa gabalu no tiem, kas tiešām mēģina kaut ko mainīt. Daudz cienīgo Latvijas pilsoņu nevēloties iestaties politikā, jo tā esot saistīta ar publisku netīro veļu mazgāšanu. Bet īstenībā šīs problēmas radās tikai tiem, kas tiešām doma kaut ko mainīt. Ja tu esi paklausīga marionete, tev nekas nedraud. Un tagad mēs skatāmies šo riebīgo izrādi ar pretīgiem aktieriem, kurus neviens negrib redzēt Saeimā.

Bet īstus Latvijas patriotus, kas vēlas iestāties politikā, gaida ne tikai vajāšana un netīras veļas mazgāšana. Aizdomīgi bieži viņi mirst priekšlaicīgi. Roberts Ķīlis, Juta Strīķe, Jānis Maizītis. Nosaucu tikai tos, kurus uzreiz atcerējos, bet saraksts var būt ļoti garš. Godīgam Latvijas politiķim vai ierēdnim varbūtība nomirt priekšlaicīgi ir augstāka, nekā citiem.

Kopš Latvijā apmetušies tā saucamie "labie krievi", manā dzīvē sākās nopietnas problēmas. Man šī sakritība šķiet ļoti aizdomīga. Par to, ka Meduza un BBC krievu redakcija piedalās orkostanas slepenās informatīvās operācijās, raksta itin bieži. Mūsu valdība šos rakstus nepamana. Toties mums stāsta, cik esot laba dzīve tagad Latvijā. Man šie raksti atgādina tos, kurus lasīju padomju laikos, kad Gunārs Astra sēdēja cietumā. Ulmaņlaikos latvieši arī esot dzīvojuši ļoti labi.

Pēdējā reizē es piedalījos Saeimas vēlēšanās 2014. gadā. Toreiz nobalsoju par mazāko ļaunumu - Vienotību. Pēc vēlēšanām mazākais ļaunums apvienojas ar lielāko - Lemberga ZZS. Kopš tā laika es vēlēšanas neapmeklēju. Tā nebija pasivitāte, tā bija manas nostājas izpausme. Šādā veidā es rādīju, ka neuzticos nevienai partijai. Šogad es iešu uz vēlēšanām un nobalsošu par Austošo Sauli Latvijai. Viņi nav ideāli, bet viņiem ir viena ļoti svarīga priekšrocība - viņi nav šīs izrādes sastāvdaļa.